Mīlēt un būt pašai.

Nu ko, lai gan vasara vēl pie mums tā īsti neatnāca, tad to nevar teikt par vasaras sieviešu semināriem, jo tie gan jau pagātnē. Kā tad mums gāja? Labi. Šovasar vēl par piecpadsmit sievietēm pasaule bagātāka. Kopīgi izgājām garīgu ceļu, kurā ielūkojāmies kas ir mūsu vecāki un kā es pret viņiem attiecos. Lai kādas veidotos attiecības ar vecākiem, mēs mēģinājām iziet piedošanas ceļu. Kādam gāja ļoti labi, bet kādam vēl vajadzīgs laiks lai visu labi apsvērtu un tikai tad spertu izšķirošo mīlestības soli. Jā, mācījāmies viņus saprast un piedot sev, ka viņus nesaprotam. Lai kas mūsu dzīvē ir noticis, vecākus mūsu dzīvē ir devis Dievs – tātad tieši to esam pelnījuši, un mūsu pienākums ir lēnprātīgi pieņemt to, kas ir dots. Šīs un daudzas citas atklāsmes ir pirmā semināra mērķis. Protams, neizpaliek šodiena un mēs pašas.

Otra svarīgākā semināra tēma ir sievietes attiecības ar sevi un vīrieti. Galvenais uzsvars tiek ietērpts sievietes personīgajā raksturā, īpašībās un tajā ko ar to darām dzīvē vai otrādi. To visu caurvij leģenda, kas arī ir kā atklāsme un atskaites punkts katrai. Kad teorija ir apgūta un katrai ir pilnīgi skaidrs, kas patīk un kas vēl jāuzlabo, tad varam droši ķerties pie praktiskā darba ar sevi un savu dzimtu. Nav viegli atzīt to, kas nepatīk un kur nu vēl pieņemt un piedot.

Pieņemšana nenozīmē pielaidību vai arī to, ka tu atmet visam ar roku. Tas arī nenozīmē negodīgumu – ka tu mānīsi pati sevi, domājot, ka viss ir perfekti, ja tas tā nav. Tas arī nenozīmē attālināšanos. Pieņemšana ir laimīgs prāta stāvoklis, kad tu saproti, ka tā nav vis tava atbildība – visu pārveidot, bet gan tava iespēja cienīt visu tādu, kāds tas ir. Mīlestība, pašcieņa un vēlmes ir tas kas to visu veido, bet katrai no mums ir dota iespēja to izkopt. Tas arī ir visgrūtākais uzdevums ar kuru jāsaskaras seminārā katrai sievietei.Iemācoties pieņemt sevi un savas kļūdas, mēs iemācāmies atzīt un esam patiesas. Tikai tad kad tas ir sasniegts, mēs spējam pieņemt otru, bet kamēr ir pretēji, kamēr mēs meklējam vainas citos, mēs palaižam garām to, kas ir domāts mums. Lūk tā!

Paldies vēlreiz meitenēm par savu dārgāko kas ir, veltīto laiku man un sev.