Māksla dot un māksla ņemt.
Tiem, kas cenšas apdāvināt citus, turklāt dara to nesavtīgi un priecājas, redzot citus priecīgus, atveras Augstāko spēku enerģijas avots. Tāpēc nebaidieties būt par „devēju”.
Svarīgi, kā „devējam” darboties apzināti, atbilstoši savas dvēseles attīstības līmenim. Savādāk, citu problēmas var kļūt par jūsējām. Protams, vēl ir svarīgi lai jūsu pienesums ko sniedzat kādam, nāktu par labu viņa dvēselei. Ja jūs dodat, bet otrs tikai ņem un neko negrasās darīt, tad jūs neko labu neesat viņam iedevis. Vai pareizāk sakot esat devis ne to ko vajadzēja dot. No karmiskā viedokļa, uzveļot sev svešu nastu, tā cilvēka karma paliek vēl smagāka un jūsu enerģija netiek tērēta vajadzīgajam mērķim. Tātad, cieš arī jūsu karma.
Jo smagāka ir cilvēka karma, jo svarīgāk viņam ir iemācīties dalīties. Ja cilvēks nesavtīgi, bez apslēpta nodoma kaut ko atdod citiem, viņš pretī saņem nesalīdzināmi vairāk un tādā veidā viņš izkopj savu garu.
Kaut ko paveikt un atdot – tāda ir visa mūsu dzīves jēga.
Uzkrāt, iegūt, saglabāt, izprast – tas ir viens no mūsu dzīves uzdevumiem. Būdami nesaprātīgi, bērnišķīgi neattīstīti, savtīgi, mēs uzsvaru liekam tieši uz to. Taču vinnētāji ir tikai tie, kas krājot domā, kam uzkrāto atdos. Atdodot viņi pilda otru, dzīves uzdevumu. Atdodot dvēsele priecājas, kļūst plaša un liela.
Kā to saprast skaidrāk?
Sieviete vēlas iegādāties dārgu kosmētiku. Kāds šai vēlmei sakars ar atdošanu? Sieviete rūpējas par savu izskatu, grib būt pievilcīga – šajos brīžos viņa uzkrāj enerģiju, kuru pēc tam izmantos. Kur? Tas atkarīgs no viņas iekšējās dziļākās vēlmes. Ja viņa grib dāvāt sajūsmas un apbrīnas prieku vienam cilvēkam, viņa „nevilšus” aplaimo arī visus apkārtējos cilvēkus. Viņa staro, dāvā siltumu un dod to citiem nesavtīgi. Es teiktu vienkārši tā pat.
Cita sieviete uzkrājusi enerģiju konkrētam nolūkam – cenšas panākt no dzīves vai noteikta cilvēka sev labvēlīgus apstākļus. Viņa nevis dāvā, bet tirgojas. Viņas skaistums visbiežāk ir mākslīgs, augsts un nedzīvs. Tas vienmēr atgrūž. Enerģija ko šāda sieviete raida ir : „vai no jums var ko iegūt?” Nav gaismas avota, nav dāvināšanas, ir lietišķa apmaiņa. Šis skaistums ir kā lampa, ko iedegusi liela vēlēšanās iegūt. Neko neiegūdama savai dvēselei, vienīgi iztērējusi jaunības spēka enerģiju, šāda sieviete ātri pārdegs un apdzisīs.
Cilvēki kuri bez dāvināšanas, tā pat kā bez elpošanas, nespēj dzīvot, kuriem tas nesagādā nekādas grūtības, ir labi enerģijas avoti. Tātad, dot – tas viņiem ir viegli. Bet viņiem ir jāiemācās uzkrāt savus spēkus. Ja cilvēki atdod, bet neprot uzkrāt ( nesavtīgi), agri vai vēlu viņi jutīsies iztukšoti un savu problēmu nomākti. Tādēļ ar šādiem debesu spēkiem ir jāmācās savu problēmu risināšana. Jārisina savi karmas uzdevumi, jo neaizmirstiet mēs visi esam tikai cilvēki.
Kā redzat enerģijas uzkrāšana un atdošana ir viena un tā paša dzīves uzdevuma divas pusītes. Kādam tas ir svarīgi ģimenē, kādam citam darbā, partnerībā vai kur citur… Vienīgais ko svarīgi ir paturēt prātā, ka šo stāvokli nav iespējams imitēt, nav iespējams piemānīt vai aizstāt. Šo enerģiju jūt ik viens, ja parādās meli, – katrs sajūt, ka gaismas vairs nav, ka dāvināšana un apmaiņa vairs nenotiek. Ik reiz, kad jūs spēsiet runāt par emocijām, nejauciet tās ar gaismas un apmaiņas enerģijām jo par tām, kas ir melīgas, ļoti grūti runāt un atzīt.