Kā pieņemt sevi un uzlabot pašcieņu?

Kas mums neļauj uz visiem laikiem atbrīvoties no izmisuma un zema pašvērtējuma?
– Šis raksts jums palīdzēs kļūt par dragu savam iekšējam kritiķim.
– Noteikt savas patiesās vēlmes un domas.
– Tas ļaus izprast savas emocijas lai dziedētu savas bērnības traumas.

Pašvērtējums – tas ir mūsu iekšējais stāvoklis, kas atkarīgs no apkārtējo cilvēku vērtējuma un viedokļa.
Varu droši apgalvot, ka kamēr mēs paši nemācāmies sevi novērtēt, mūsu dzīvi un emocionālo stāvokli nosaka tieši šie divi faktori.
* Kāpēc jums ir nepieciešams apkārtējo cilvēku novērtējums / viedoklis?

Ko jūs sakāt sev, saskaroties ar konkrētu situāciju? Es šeit domāju, cik godīgi jūs vērtējat sevi, savas spējas, inteliģenci, spēju rīkoties utt., saskaroties ar noteiktu situāciju?

Parasti, kā likums – pašnovērtējums ir ļoti zems vai ļoti augsts.

* Kāpēc jums ir nepieciešams lai kāds jūs novērtē?
* Ko, ar to vēlaties sev pierādīt?

Tikai godīgi atbildot uz šiem jautājumiem, jūs nokļūsiet savā iekšējā blokādē.
Reti, ļoti reti var sastapt cilvēku, kurš objektīvi novērtētu savus spēkus.

Lai to panāktu, ir jāveic liels iekšējais darbs. Un jāatzīmē, ka pēc tam no cilvēka leksikas pazūd vērtējums par sevi un savu darbību, Viņš to vienkārši dara, un viņam viss izdodas.
Bet, lai sasniegtu šo stāvokli, ir skaidri jāidentificē savas bailes un maldīgie uzskati.

Uzpūstas pašcieņas gadījumā pēc godīgas savas iekšējās analīzes dziļi sevī atradīsies ļoti neglaimojošu viedokli par sevi. Un tas ir gluži dabiski.
Ko mums parasti stāstīja par mūsu spējām bērnībā, kad vēl tikai mācījāmies dzīvot šajā pasaulē? Vai atceraties? Pieaugušie priecājas par savām zināšanām, to, ka viņi ir ļoti gudri un zina daudz, salīdzinot ar bērniem. Viņus kaitina, ka bērns nevar iemācīties stundu ar pirmo reizi. Starp citu, interesants jautājums:

Kāpēc jūs uzvelkaties, saskaroties ar neizpratni /neziņu /pārpratumu?

Svarīgi atcerēties!
Ja mums citos kaut kas nepatīk, tad tas ir klātesošs mūsos. Ārējais atspoguļo iekšējo… Patīk, pievelk līdzīgu… Tieši tā! Tas ir tas, ko jūs pats satikāt bērnībā. Tas ir tas, kas jūsos joprojām dzīvo: zemapziņas pārliecība par savu mazvērtību, tie vērtējumi, ko mēs bērnībā saņēmām par sevi, savām darbībām, prātu un zināšanām.
Jūs ar to esat saskārušies vai nu mājās, vai skolā, vai abos.
Pieaugot, jūs turpinat nēsāt šīs vērtības sev līdz un tad tās kļūst par daļu no jums.
Citu cilvēku vērtējumi par jūsu sniegumu kļūst par jūsu pašu vērtējumiem!
Pieaugot, mēs neapzināti turpinām atkārtot, iedvesmotos uzskatus un, tā darot, piesaistam sev atbilstošās situācijas.
* Mums nepatīk, tas ko mūsu bērni mums rāda, jo viņi spoguļo mūs – (tas ir mūsu paštēls, ko nespējam pieņemt, savā pieaugušo pasaulē.
* Mēs redzam apstiprinājumu zemapziņā negatīvam novērtējumam par sevi un saviem nopelniem. Mēs atkal esam ieslodzīti savās domās.
* Mēs bieži esam piesardzīgi citu pilnīgi neitrālajos izteikumos, uzreiz saskatot negatīvu vērtējumu. Pat tad, kad mūs slavē, mēs neticam tam, ko par mums saka, vai arī ticam, bet ar zināmu šaubu pakāpi.
* Mēs skatāmies uz pasauli caur negatīvu pašnovērtējumu.

Un tomēr, kāda ir jūsu īstā seja, ja jūs noņemat šīs bailes un ierobežojošos uzskatus?

Te būs ierobežojumi, kas bieži mums traucē:

Šajā piemērā, jūs varat ieiet sevī un atrast tās domas, kuras sakāt sev situācijās, kad jums neklājas labi vai kad pārvarat sevi.
1. Es esmu slikts/slikts. Es esmu pretīgs/pretīgs. ES sevi ienīstu.
2. Esmu vājš/vājš.
3. Es nekad neatradīšu cilvēku, kurš man patīk.
4. Es sevi ļoti labi pazīstu. Man ar to, nekad netikt galā.
5. Man nav vajadzīgo īpašību, lai dzīvē gūtu panākumus.
6. Es jau esmu nodots, tāpēc es tikšu vēlreiz nodots. Man vienmēr jābūt uzmanīgam.
7. Es esmu pārāks šādos uzstādījumos.
Un tagad, uzrakstiet savu – godīgu iekšējo ierobežojumu……………

Lai pāraugtu savus iešējos ierobežojumus, pamēģiniet apzināti nomainīt domas.

Jaunām domām, kā piemērus izmantojot tālāk minētās domas:

Es esmu slikts/slikts. Es esmu pretīgs/pretīgs. ES sevi ienīstu.
– Es atlaižu visu, ko saka par mani un maniem tikumiem, esmu radīts/ radīts pēc Dieva tēla un līdzības, atklāju sevī skaistumu, augstsirdību un godīgumu.
Esmu vājš/vāja
– Es atbrīvoju savas bailes. Dzīvot nozīmē radīt. Es mācos rīkoties.
Es nekad neatradīšu cilvēku, kurš man patīk.
– Mainot sevi, es piesaistu sev šādus cilvēkus.
Es sevi ļoti labi pazīstu, es nekad ar to netikšu galā.
– Visu izšķir mans nodoms. Ja man nevajag, es neko nedaru. Ja man tas ir nepieciešams, es sāku rīkoties tūlīt.
Man nav vajadzīgo īpašību, lai dzīvē gūtu panākumus.
– Kvalitāte ir dzīves jautājums. Tie attīstās laika gaitā. Es uzticos laikam un sev.
Es jau esmu nodots, tāpēc es tikšu vēlreiz nodots. Man vienmēr jābūt uzmanīgam.
– Visās šajās nodarbēs mani piesaista mana neuzticēšanās cilvēkiem. Es mācos uzticēties un pakāpeniski atbrīvoju savu kontroli.
Es esmu pārāks šādos uzstādījumos.
– Kas liek man uzvilkt šo masku un izvirzīt sevi augstāk par citiem cilvēkiem? Es atbrīvojos no pazemojuma un netaisnības, ko es pārcietu/cietu bērnībā. Es speru soli pretī cilvēkiem.
Un tagad, uzrakstiet savu jauno domu…………..