Dvēsele mūsu un citu.

Tīrība un saprātīgums tiek prasīti no cilvēka, kad viņš veido saikni ar citiem, jo katram ir savas kustības orbīta, kas var otru cilvēku aizraut līdzi. Bet jāpatur prātā, ka dvēseli neviens nevar novirzīt no tā ceļa, kuru Dievs ir nolicis, – paturiet to prātā kā aksiomu. Katras dvēseles ceļš ir stingri iezīmēts, un neviena varā nav to grozīt. Kad sakām, ka cilvēki viens otru savstarpēji ietekmē, tas attiecas uz viņu fizisko ceļu, nevis uz dvēseles ceļu. Kad viens cilvēks skar otru, viņš skar tā centru fiziskajā pasaulē un ietekmē to. Šī ietekme ir pārejoša, jo divas dvēseles virzās pa savu dvēseļu orbītām un attālinās viena no otras. Nav iespējams, ka viena dvēsele novirza otru no tās ceļa…

Ja kāds saka – viņu ir saistījuši un paverdzinājuši, viņš nerunā patiesību. Neviens nav spējīgs otru cilvēku paverdzināt – paverdzināt var tikai pats sevi.

Dzīve mūs māca darboties dažādos virzienos, bet atcerieties, tam ir viens mērķis – sekot savam ideālam. Var mācīties visu un daudz, bet nepazaudējiet tajā iespēju turēties pie labā. Nebaidieties no darba, bet, lai ko jūs darītu, nezaudējiet no redzesloka savu dižo ideālu. Lai tam tuvotos, no jums tiek prasīts PATSTĀVĪGUMS. Patstāvīgums gan savas dvēseles tīrībā gan savos darbos.

Lilita.