Cilvēks un zīmulis

Cilvēks var darīt lietas, bet nekad nedrīkst aizmirst, ka pastāv Roka, kas vada viņa soļus. Šo roku mēs saucam par Dievu, un tā virza mūs turp, kurp vēlas Viņa griba.

Reizēm vajag pārtraukt rakstu darbus un ķerties pie zīmuļa asinātāja. Zīmulis mazliet cieš no tā, bet kļūst daudz asāks. Tāpēc arī cilvēkam ir jāiemācās izturēt un pāraugt sāpes, lai kļūtu par labāku cilvēku.

Zīmulis vienmēr atļauj izdzēst tās vietas, kur esam kļūdījušies. Tātad jāsaprot, ka cilvēks labo savus darbus ne tikai tāpēc, ka tie būtu slikti, bet galvenokārt tāpēc, lai nenovirzītos no patiesības ceļa.

Nav būtiski, no kāda koka vai kādā formā zīmulis darināts. Svarīgs ir tā kodols, grafīts. Tāpēc vienmēr rūpīgi seko līdzi, kas notiek tavā sirdī.

Un nobeidzot zīmulis vienmēr atstāj zīmes. Atceries – lai ko tu dzīvē darītu, aiz tevis vienmēr paliks pēdas. Tāpēc vienmēr apzinies, ko dari.